Iekšējā miera punkts

Punktiņmandalu meistare, radošs un dziļš cilvēks, kas rada mājīgu un siltu atmosfēru, vada meditācijas un sevis izzinošas ar mandalu terapiju saistošas nodarbības. Būt kopā ar Sarmīti nozīmē būt sirds telpā un atvērties līdz sirds telpas nostūrīšiem. Kā veidojas punktiņu mandalas? ​Punktojuma mandalu veidošana ir meditatīvs process, kur cilvēks caur krāsām, formām un ritmisku kustību savienojas ar savu iekšējo mieru. Tā nav tikai gleznošana - tā ir saruna ar sevi, kur katrs punkts kļūst par elpas nospiedumu un apzinātas klātbūtnes apliecinājumu. Iekšējā centra sajūta: Mandala vienmēr veidojas ap centru. Strādājot ar šo formu, atgūsti saikni ar savu kodolu - ar “esmu šeit”, ar klātbūtnes sajūtu. Emocionālā izlāde un līdzsvarošana. Krāsas nav nejaušas - izvēloties un lietojot tās intuitīvi, izkrāso savu iekšējo stāvokli, mandala kļūst par spoguli, kas rāda, kā jūtas dvēsele tajā brīdī. Nervu sistēmas nomierināšana. Ritmiskā, vienveidīgā kustība un fokuss uz punktu atkārtošanu aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu – to, kas atbild par mieru un atjaunošanos. Smadzenes ieiet alfa un teta viļņu stāvoklī – tas ir tas pats režīms, ko sasniedz meditācijā vai elpošanas praksēs. Mandala ir simbols vienotībai, harmonijai un bezgalībai. Kad tā tiek radīta, saskaņojas iekšējā pasaule ar ārējo. Tas ir radošs un reizē dziedinošs process - ne caur prātu, bet caur plūsmu un sirdi.

Ājurvēdas maltītes gatavotāja. Vada arī jogas grupas, retrītus un ajurvedas apmācības, ir ekacademy.lv onlain skolas dibinātāja, mājas Pančakarmas un ceļojumi uz Indijas Ājurvedas klīnikām Garīgo prakšu centra Aluna Telpas radītāja Latvijā. Sieviete ar plašu un dziļu pasaules skatījumu. Ājurvēdiskās maltītes - ar ko tās ir īpašas? ​Ājurvēda tulkojumā ir zinātne par dzīvi. Praktiskās darbības, kuras uztur cilvēku veselu visas dzīves garumā. Tā ir dzīves prakse, kad sinhronizējamies caur gadalaikiem ar dabu, dabas procesiem un dabas veltēm. Ātrākais veids kā Ājurvēdu ieviest savā ikdienā ir mācīties balansēt visas sešas garšas, tas rada sāta sajūtu un mierīgu prātu. Tāpēc dzīves uzturēšanas praksē izmantojam garšvielas. Tās piemeklējam balstoties uz gadalaikiem un ēdiena kombinācijām. Ājurvēdiskās maltītes ir kas vairāk nekā ēdiens. Tās ir apzinātas rūpes par ķermeni, prātu un dvēseli - veids, kā atgriezties līdzsvarā, kad dzīve kļuvusi pārāk ātra, smagnēja vai haotiska. Ājurvēda māca, ka mēs neesam tas, ko ēdam, bet gan tas, ko spējam sagremot. Tāpēc viss sākas ar gremošanas uguni jeb agni, kas ir veselības centrs. Ja šī uguns deg skaidri un mierīgi, mēs jūtamies dzīvi, viegli un stabili. Ja tā ir vājināta, mēs kļūstam apātiski, aizkaitināti, noguruši. ​Ēdiens ājurvēdā vienmēr tiek gatavots svaigs un silts, lai atbalstītu šo gremošanas spēku. Garšvielas, piemēram, ingvers, kurkuma, fenhelis, koriandrs vai ķimenes, tiek izmantotas ne tikai garšai, bet arī ķermeņa līdzsvaram - tās palīdz sagremot, attīra un silda. Ājurvēdiskā maltīte nekad nav universāla recepte. Tā mainās kopā ar cilvēku - ar viņa stāvokli, noskaņu un sezonu. ​Ājurvēdiskajā virtuvē ēdienam piemīt dziedinošs spēks. Tā nav tikai garša, bet vibrācija, kas ieplūst ķermenī un prātā. Tāpēc svarīgi, lai ēdienā būtu klātesošas visas sešas garšas - salda, sāļa, skāba, asa, rūgta un savelkoša. Kad tās ir līdzsvarā, cilvēks jūtas apmierināts un mierīgs. Ja kaut kas pietrūkst, rodas vēlmes, nemiers vai nepiesātinājums. ​Tomēr vissvarīgākais ājurvēdiskajā maltītē ir enerģija, ar kādu tā tiek gatavota. Ēdiens absorbē mūsu noskaņojumu. Gatavots steigā, tas kļūst smagnējs; gatavots ar klātbūtni un pateicību, tas kļūst dziedinošs. Gatavošana pati par sevi ir meditācija - brīdis, kad cilvēks savienojas ar savu elpu, sajūtām un dzīves pulsāciju. ​Tāpēc ājurvēdiskās maltītes ir tik īpašas - tās atgādina, ka ēdiens ir dzīvs, ka tas spēj dziedināt, ja tam pievēršam uzmanību. Kad mēs ēdam apzināti, mēs ne tikai barojam ķermeni, bet arī stiprinām mieru sevī. Ēdienreize kļūst par klusuma mirkli, par pateicību un par atgriešanos pie sevis - tur, kur viss sākas un atkal iegūst līdzsvaru.