Ieraudzīt plašāk un dziļāk, tālāk un vairāk ir atvērtība dzīvei. Cilvēks, kas ir atvērts sev, ir arī atvērta dzīvei. Ceļš #piesevis sākās ar uzdrīkstēšanos, ar drosmi un pirmo soli kā rīcību. Šis brīvais un atvērtais piedzīvojums ir aicinājums DOMĀT PLAŠĀK katram pašam par sevi, savu personīgo telpu un atbildību, ko tu radi ar savu rīcību sev, tad – mijiedarbībā ar citiem. Tā ir mūsu dzīves telpa, koprade.
Norāde >>> PATEICĪBA
ŠĪ ir noslēdzošā norāde, pirms doties tālāk katram pašam savā ceļā…
Būt pateicībā nozīmē būt pieņemošam. Kad piedzīvojam pateicību, kļūstam pieņemoši. Spēt pateikt sev „Paldies”, tādejādi akceptējot notikušo, kas piedzīvots kādā noteiktā dzīves posmā. Tā ir savas dzīves pieņemšana. Vai tas bijis patīkamāks dzīves posms vai nepatīkamā noskaņa – pieņemam arī to, lai turpmākās izvēles būtu vēl ļaujošākās un patīkamākas, dzīvesprieku vairojošas un radošo enerģiju ceļošas. Tā ir izvēle. Pacel sevi pāri visam izvēloties to, kas vairo prieku.
Jo vairāk piedzīvojam prieku, jo vairāk mums ir par ko pateikties!
Jo vairāk sevi akceptējam, jo tālāk vēlamies iet: redzēt nākamību un perspektīvu iespējas.
Aicinu būt pateicīgam sevī par:
>> Par noieto ceļa posmu kopā
>> Par piedzīvoto
>> Par sajusto
>> Par saprasto
>> Par atklāsmēm
>> Par satiktajiem ceļabiedriem
>> Par norādēm
>> Par spoguļiem
Par jebko… kas noticis, lai augtu, lai pilnveidotos, lai evolucionētu…
Pateicies pat visu, kas bijis un ej tālāk ar jaunu apņemšanos, lai būtu vēl labāk un baudīgāk. Lai justu sevi esam dzīvu un prieku nesošu ar saviem līdzcilvēkiem, ar savu aizraušanos un ticību rītdienai.
>>>
Esmu personīgi pateicīga par šo noieto ceļa posmu kopā, kurā kopā pavadījām 21 nedēļu. Šis posms ir bijis dažāds, taču pilnveidojošs un sevi atklājošs. Posms, kas pavēris citu perspektīvu, lai iesāktu un uzdrīkstētos, ļautos un piedzīvotu sevi sevī. Katram personīgi un individuāli.
Šie bija nelieli impulsi kam lielākam. Sagatavošanās, lai ietu tālāk, lai kāptu augstāk.
Pateicībā, Rudīte