top of page

KĀ SAGATAVOT EFEKTĪVU CV? IENES TAJĀ SAVU PERSONĪBU!




Tavs CV – tā ir pirmā saruna ar darba devēju un izšķirošais iespaids


Kāpēc ir svarīgi sagatavot kvalitatīvu CV un cik izšķirošs tas ir profesionālajā dzīvē? Tavs CV ir pirmā saruna, pirmā netiešā komunikācija ar uzņēmēju, atlases kompāniju vai citu atbildīgo cilvēku, kurā tu radi pirmo priekšstatu par sevi. Kādu šo pirmo iespaidu atstāj, tāds tas ir. Tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību daudz dažādām niansēm – ne tikai pareizrakstībai, noformējumam un garumam, bet arī saturam jeb informācijai, ko atklāj par sevi.

Šobrīd uz CV var raudzīties dažādos veidos. Viens ir standarta CV, izdrukājams uz papīra. Bet tagad arī sociālie konti, profili kalpo kā digitālā vizītkarte par cilvēku, jo tajos mēdz būt sniegta informācija par viņa profesionālo nodarbošanos, darba vietu, amatu, algoto darbu, ko viņš reprezentē un ar ko lepojas, līdzās hobijam un interesēm. Tāds ir ne tikai LinkedIn, bet jebkurš sociālais profils, kur parādās šāda informācija. Tādēļ pievērst uzmanību informācijai, kas parādās sociālajos kontos, ir ļoti svarīgi, – gan meklējot sadarbības partnerus, gan jaunu darbu, gan vispār sevi prezentējot kā cilvēku, kurš var piedalīties kādā projektā.


CV ir fakti par pagātni, bet svarīgi – ko tu proti tagad?


Priekšstats, ka CV ir jābūt ļoti formālam un lietišķam, ir maldīgs. Bieži redzam ir CV, kur ir tikai sausi fakti un informācija par iepriekšējām darba vietām, laika periods un amata loma. Nekā par pašu cilvēku, viņa prasmēm un zināšanām.


Man pieeja un mans redzējums par CV ir plašāks, un kaut ko esmu pārņēmusi arī no koučinga prakses. Cilvēki daudz runā par pagātni un domā, kā viņu pagātne ietekmēs nākotni, un vienlaikus maz runā par tagadni, jo par to ir grūti runāt. Pārnesot šo ideju uz CV – ja tajā minēti tikai pagātnes fakti, uzdodam jautājumu: kā es ar savu pagātni varu ietekmēt nākotni? Ja uz CV raugāmies kā uz pagātnes stāstu par to, ko es darīju – vai tiešām man būtu jāatstāj lēmuma pieņmšana par to, ko man darīt nākotnē, tam cilvēkam, kurš lasa?


Tāpēc aicinu vērst CV uz tagadni, atbildot uz tādiem jautājumiem kā: kas es esmu tagad? Par ko es kļuvu un ko es protu, pateicoties pagātnes pieredzei un tam, par ko iepriekšējos darbos un amatos esmu bijis atbildīgs?

Līdz ar to faktus par to, kurā laikā un kur esmu strādājis, aicinu papildināt ar esmu iemācījies.., zinu.., protu.. – tagadnē! Tad CV kļūst dzīvāks un parādās gan prasmes, gan mērogs un jauda – ko nu kurš par sevi atklāj. Tādā veidā šāds CV kļūst par tagadnes atspoguļojumu, un cilvēkam, kurš lasa, ir vieglāk uzzināt un saprast, ko šis cilvēks prot un vai viņš ir tas, ko meklē. Ja CV ir tikai amata lomas un uzdevumi, tad lasītājam ir mentāli jāpiepūlas izsecināt, ko cilvēks prot un varētu darīt.


Vienas lapas CV ar profesionālām un cilvēciskām kvalitātēm – izaicinājums, bet iespējami


Tas, uz ko es mudinu un mans trends ir – vienas lapas CV, tajā ietverot gan pieredzi, gan personību. Tas ir izaicinājums, bet to var izdarīt. Ja pie manis atnāk cilvēks ar CV uz četrām lapām, mēs piestrādājam, lai tiktu līdz vienai lapai.


Jo garāks ir CV, jo lielākas iespejas, ka to neizlasīs vai ātri pārskatīs, meklējot atslēgvārdus.

Tāpēc svarīgi izveidot tādu CV, kur katrs vārds un katrs fakts būtu svarīgs, tāds, ko izlasa, tāds, kas atspoguļo tieši tavas prasmes, pieredzi, personību.


Sevi pasniegt, par sevi runāt darba intervijā ir liela māka – vispirms jautās par labo, un tad arī par ne tik labo. Ja intervijā ir šādi jautājumi, atbildes vietā mēdz būt spontānas reakcijas, nopūtas, ķermeņa pozas. Tāpēc, paredzot šos jautājumus, tas, ko daru ar saviem klientiem, ir – mēs ienesam visu svarīgāko informāciju par cilvēku uz vienas lapas CV.


Tas nozīmē – vispirms apzināties, par ko esmu kļuvis profesionālajā jomā ne tikai no profesionālajām darbībām, ko varu veikt, bet arī par kādu cilvēku, kādu personību esmu kļuvis, norādot ne tikai savas profesionālās kvalitātes, bet arī cilvēciskās. Rosinu tās nosaukt vārdos un ierakstīt CV saturā – vai nu atsevišķā sadaļā, vai integrējot citur tekstā, bet tam ir jābūt. Lai lasītājam uzreiz ir informācija par to, kāds tad es esmu. Īpaši aicinu to darīt vadības cilvēkus – uzrakstīt, kāds ir viņa vadības stils, maniere, vai un cik lielā mērā viņš ir orientēts uz stratēģijām vai uz operatīvajām darbībām, kas viņam patīk vai padodas labāk vai kur bijusi lielāka pieredze, un kāds ir viņa dzīves skatījums kopumā. To pašu sagaidu arī no cilvēkiem, kuri dara citus darbus, kuri ir speciālisti, eksperti – uzrakstīt, viņš kaut ko dara, kādas ir viņa kvalitātes. Piecas, sešas, septiņas minēt būtu obligāti.


Svarīgi ir apzināties savas kvalitātes: ja esmu komunikabls – tad kā tas izpaužas?


Minot konkrētu kvalitāti, piemēram, “esmu komunikabls”, uzreiz vajadzētu norādīt, kādā veidā tā izpaužas. Ja esmu komunikabls un spēju runāt trijās vai četrās valodās – uzreiz minu, kādās. Varu vest sarunas – ar kādu auditoriju? Varu uzrunāt piecsimt cilvēkus zālē vai esmu komunikabls viens pret viens sarunās? Vienmēr ir vērtīgi precizēt. Jo mēs ar klientiem bieži mēdzam diskutēt, ko viņš ir domājis un ko gribējis pateikt, uzrakstot “esmu komunikabls”. To, kā tieši tas izpaužas, vajadzētu identificēt, atpazīt, apzināties – un ierakstīt savā CV vai vismaz sagatavot par sevi šādu atbildi, stāstījumu, paskaidrojumu, kas jau attiecas uz sagatavošanos darba intervijai.


Reizēm cilvēki ieraksta šo kvalitāti, jo citi tā raksta vai liekas, ka tā būtu jāraksta, lai ar to panāktu, ka viņu uzaicina uz darba interviju. Darbi, pozīcijas un amati ir dažādi, un dažos, piemēram, IT speciālistam nav tik būtiski būt tieši eksraverti komunikablam, lai arī tas viņam var būt bonuss. Es ieteiktu par šo jautājumu kopumā domāt citādi. Arī intraverti cilvēki var būt komunikabli, tikai citādi. Iespējams, viņi labāk jūtas, komunicējot rakstiski. Tāpēc var norādīt – un ir vērtīgi norādīt – šo kvalitāti, uzreiz pasakot, kādā formā izpaužas tieši viņa komunikabilitāte un kas ir viņa stiprā puse komunicējot. Tā var nebūt tiešā komunikācija, bet, piemēram, spēja ļoti labi veidot aprakstus, rakstīt e-pastus, plaši paskaidrot, ja uzdod precīzu jautājumu. Arī šī ir komunikācijas forma. Īpaši IT cilvēkiem raksturīgi ir, ka viņi reaģē uz pieprasījumu, nevis nāk paši kā ierosinātāji, kā to mēdz darīt ekstraverti komunikablie.


Otra iespēja – var neminēt, ka esi komunikabls, bet netiešā veidā norādīt, piemēram, Man patīk sazināties ar e-pastu vai rakstiskā formā u.tml. Jo arī tā ir liela vērtība, ka cilvēks var uzrakstīt, nevis pateikt. Tās ir divas dažādas pasaules. Dažreiz rakstīšana viņam var būt liels pluss. Ir cilvēki, kas daudz efektīvāk un kvalitatīvāk var izdarīt darbu, sarakstoties. Tāpēc ir svarīgi saprast, kāda veida komunikācija attiecīgajā amatā ir svarīga un vajadzīga.


CV formāts: klasisks minimums vai trendīgs personības atspoguļojums


Eiropas Savienībā ir Europass CV standarts, atrodams vietnē, kur var uztaisīt savu profilu. Šis formāts ir iecienīts un tam dod priekšroku valsts iestādēs un saistītās vai pakļautībā esošās institūcijās, un nereti darba sludinājumos ir norādīts, ka, piesakoties vakancei, ir jāiesniedz šīs formas CV. Liela daļa cilvēku to arī paši izvēlas un sagatavo. Savukārt mana prakse daudzus gadus ir saistīta vairāk ar biznesa vidi, esmu strādājusi arī personāla atlases kompānijā, kur vairāk darbs ir ar vairākām datubāzēm. Latvijā šobrīd labi darbojas CV Online ar savu pieeju, kur CV var izveidot, sūtīt, pārsūtīt. Tāpat arī LinkedIn ir izveidojis līdzīgu pieeju, bet šeit CV ir vairāk orientēts uz pasaules formātu (divdaļīgs A4 formāts, 1/3 un 2/3). Nav tādu oficiālu formātu un standartu, likumu vai normatīvu prasību attiecībā uz CV, ir tikai ieteicamais. Tāpēc var teikt, ka formātu nosaka tas, kurš tirgū ir galvenais. Europass CV būs vairāk orientērs uz Eiropas Savienības , savukārt LinkedIn – plašākas pasaules formāts, kurš šobrīd jau ir kā trends.


Vismodernākais trends šobrīd ir veidot CV kā infogrammas – ar tabulām, grafikiem.

Šāds CV kļūst vizuāli interesants – tajā ir gan tekstuālā daļa, gan vizuālā daļa, un informāciju var nolasīt dažādāk. Cilvēks ar šādu CV jau būs labi sagatavojies. Viņš būs piedomājis, lai atšķirtos, lai viņu pamanītu, un ne tikai ar vizuālu dizainu, bet arī ar saturu. Šajā CV var ielikt gradējumu, skalējumu u.c. formas pašvērtējumu ar informāciju par sevi un savām prasmēm (ko es protu par 100 procentiem, ko par 60 procentiem u.tml.). Tajā jau daļēji ir atbildes uz intervijas iespējamiem jautājumiem. Skalēt un gradēt var jebko, arī kompetences.


Līdz ar to – CV formāta un veida izvēle atkarīga no katra cilvēka pieejas darba meklējumiem – vai nu viņš izpilda minimumu, aizpildot Europass CV formu, vai arī uz baltas lapas uzliek tabulu, vai arī pārdomā saturu, sagatavojas, lai viņu pamana. Ja tas ir pirmais iespaids – tad kādu tu to vēlies radīt? Jo reizēm uzaicinājums uz īsto interviju, ļoti izmaina dzīves pavērsienus.


CV ar ilglaicīgu efektu palīdz ne tikai iegūt darbu, bet saglabāt profesionālo fokusu


Nesen saņēmu atsauksmi no kāda klienta, kurš savulaik atnāca pie manis ar CV uz trijām lapām ar lielu darba pieredzi pārdošanas mārketinga jomā – bet viņš saprata, ka pārdot sevi neprot. Viņš nāca vairākas reizes, un mēs runājām, kā sagatavot tādu CV, ar kuru savas prasmes visefektīvāk pārdot. Rezultātāts bija ne tikai sagatavots kodolīgs CV, bet viņš sakārtoja arī savas domas par sevi, kas izrādījās efektīvi ilgākā laika posmā. Izvērtējām, ko teikt, ko neteikt, gradējām, likām procentus, izvērtējām vājās un stiprās puses – sagatavojām tādu profesionālo profilu, kas viņam ļāva ne tikai sākt strādāt savā sapņu darbā, bet viņš atzina, ka efektu novērtējis vēl pēc pusgada un joprojām palīdz toreizējā prioritāšu sakārtošana un izsvērtais skatījums uz sevi, ko viņš bija izmantojis darba pārrunās ar tiešo priekšnieku. Tas palīdzējis uzturēt gan labu pašsajūtu, gan saņemt labas atsauksmes no vadītāja, kurš sarunā nebija gaidījis tik precīzas un ātras atbildes.


Tātad, svarīgi, veidojot CV, ir ne tikai iegūt darbu, sevi prezentēt darba intervijā, bet būt apzinātam savā profesionālajā darbībā visu laiku un noturēt fokusu.


Ejot uz darba pārrunām, ņem līdzi CV – lai sarunā būtu uz viena viļņa


Visiem strikti iesaku – kad esi sagatavojis savu jauno CV, noteikti ņem to līdzi uz darba sarunām. Tajā ir bagātīga informācija – ja iestājas apmulsuma brīdis, nedrošība, tad priekšā ir pieturas punkti, kur ieskatīties. Jo arī otrai pusei priekšā ir tāda pati informācija. Mulsuma brīdī var atsaukties uz CV un teikt: “Kā jau man CV rakstīts…” Tas rada priekšstatu par apzinātību, apzinātu attieksmi, sagatavotību. Turklāt izveidojas kontakts, kas ir ļoti vērtīgi.


Kā izturēties darba intervijā? Kā sarunā starp cilvēkiem, kas atnākuši viens otru iepazīt un palīdzēt


Darba intervijā pirmais, ko iesaku, ir runāt tikai par tēmu un izvairīties no runas plūdiem. Labāk runāt mazāk – tas būs daudz efektīvāk. Nākamais – ir gluži cilvēciski atzīt savu satraukumu un nedrošību, iedot sev mazu pauzīti, ja jāatbild uz komplicētu jautājumu vai kaut kas ir piemirsies. Tad var teikt, piemēram: “Esmu patiešām satraucies, ļaujiet padomāt.”


Kandidējot uz vadītāja amatu, iesaku uz brīdi pārņemt sarunas vadību – parādīt savu spēju vadīt, nostāju. Jo sarunā reizēm tiek vērtēts daudz kas.


Tad vēl iesaku uzdot jautājumus, lai pārliecinātos: vai es atbildēju uz jūsu jautājumu? Vai tas ir tas, ko jūs gribējāt dzirdēt? Vai esam uz viena viļņa sarunā? Lai veidotos dzīva saruna – kā starp cilvēkiem, kuri ir atnākuši iepazīties un viens otram palīdzēt. Ejot pie personāla atlases kompānijas, iesaku pat iedraudzēties, jo tas ir abpusēji izdevīgi. Ja arī nederi piedāvātajai pozīcijai, uz kuru nāci pieteikties, tad iedraudzējoties, pirmām kārtām to uzzināsi jau uzreiz, un varbūt tev var piedāvāt alternatīvas, kur tu deri. Varbūt pat būsi pirmais, kuram piezvanīs, kad meklēs tieši tava profila cilvēku. Tā notiek, ja ir izveidojušās abpusēji draudzīgas, cilvēcīgas attiecības. Turklāt tas ir abpusēji izdevīgi – jo arī uzņēmumam un atlases speciālistam atvieglo meklēšanu un ietaupa laiku.


Mainīt attieksmi no lūdzēja uz iespēju devēju


Kandidāts pie darba devēja bieži dodas kā lūdzējs, ar lūdzēja attieksmi: lūdzu, palīdziet, ļoti gribu šo darbu! Patiesībā lūdzējs nav viņš, bet gan uzņēmums vai atlases kompānija, kura meklē īsto cilvēku un lūdz, lai beidzot būtu īstais. Es strādāju ar cilvēku, lai mainītu viņa attieksmi un pieeju – ka viņš ir iespēju devējs.


Rudīte Nīcgale

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page